Saukts arī par Ķīnas fazānu. Dabiskā dzīvesvieta zelta fazāniem ir meži kalnainos apvidos Ķīnas rietumos, kā arī savvaļas populācija ir izveidojusies Lielbritānijā un citur pasaulē. Pieauguši tēviņi ir 90-105 cm gari, kur divas trešdaļas sastāda aste. Tiem ir zeltīts cekuls un rumpis un koši sarkans ķermeņa apspalvojums. Tiem ir spilgti dzeltenas acis ar melnu zīlīti. To seja, kakls, zods un kakla sāni ir rūsas krāsā. Pasekste ir dzeltenā krāsā. Tēviņiem centrālās astes spalvas ir melnas ar kanēļkrāsas plankumiem. Mātītes nav tik krāšņas kā tēviņi. Tām ir raibi brūns apspalvojums. Mātītes ir tumšākas un tievākas. Mātītes ir 60-80 cm garas, no kā pusi sastāda aste. Mātīšu krūškurvis un sāni ir bifeļādas un tumši brūnā krāsā, vēders, seja un kakls ir bifeļādas krāsā. Kājas ir nespilgti dzeltenas. Abiem dzimumiem ir dzeltenas kājas un knābis. Neskatoties uz tēviņu košo izskatu, to dabiskajā vidē tos ir ļoti grūti pamanīt, jo tie dzīvo biezos, tumšos jaunu skujkoku mežos ar retu pamežu. Tie barojas uz zemes no graudiem, lapām un bezmugurkaulniekiem, bet naktis tie pārlaiž uz koku zariem. Kaut arī šie fazāni ir spējīgi lidot, tie dod priekšroku skriešanai, bet viņi var arī pēkšņi ar lielu ātrumu pacelties spārnos. Viņi ir diezgan neveikli lidojumā, tāpēc lielāko daļu sava laika pavada atrodoties uz zemes. Riesta laikā tēviņš izdod metālam līdzīgas skaņas. Zelta fazāni vienā reizē izdēj 8-12 olas, perēšana noris 22-23 dienas. Fazāni mēdz ēst ogas, kāpurus, sēklas un cita veida barību. Ir sastopamas arī dažādas zelta fazānu nokrāsas – tumškakla, dzeltenais, kanēļa, laša, persika, sudraba u.c.